Apstājies un iesildies
Ja tu treniņu laikā nodarbojies ar pilno sprintu, atceries, ka, darot to ar pārspīlēti lielu atdevi, var sastiept kaut ko no ķermeņa lejas daļas, tāpēc, lai cīnītos pret tāda veida traumām – apstājies un iesildies, piemēram, noskrien 30 metrus ar 80% atdevi, samazini ātrumu un noskrien vēl 10 metrus. Atkārto šo procesu 5 reizes.
Sportā būtiska nozīme, skrienot vai lecot, ir jāpievērš ceļgaliem.
Statistiski, trīs no četrām traumām ir ceļgalu traumas. Lai izvairītos no šāda veida savainojumiem, ir jāizmanto pareiza tehnika – jācenšas savas kājas izmantot kā “atsperes”, tas ir, kritiena vai leciena brīdī, kājas un ceļi ir jāsaliec. Šādās pozīcijās kājas nekādā gadījumā nedrīkst būt iztaisnotas.
Atvēsinies un padzeries
Lai treniņu laikā nepārkarstu un nenotiktu ķermeņa dehidratācija, liela uzmanība ir jāpievērš ķermeņa temperatūrai un ūdens izlietošanas daudzumam. Lai tas nenotiktu, jāievēro parasts likums – trenējies ar vēsu prātu, nepārspīlē un dzer daudz ūdeni. Šķidruma uzņemšana nepieciešama jau pirms slodzes, fiziskas slodzes laikā un pēc slodzes. Tas ir būtisks palīgs visa veida treniņiem.
Aizsargā sevi
Lai pasargātu sevi no traumām, ir jānodrošinās ar nepieciešamo ekipējumu. Katrā sporta veidā ir kaut kas tāds, kas var palīdzēt aizsargāt tevi, ja notiek nelaimes gadījums. Lai arī cik mazs būtu risks savainoties, tomēr tāds pastāv, un, aizsargājot sevi, tu vari izvairīties no problēmām.
Pareizs ekipējums
Nevajadzētu žēlot naudu sporta ekipējumam, jo nepareizs aprīkojums (par mazu vai nekvalitatīvs), var izraisīt traumas un līdz ar to vēl lielākus zaudējumus. Tas noteikti atmaksāsies, jo nopirktais inventārs noderēs ilgtermiņā.
Kustības
Ja nodarbojaties ar sporta veidu, kurā būtiski ir grozīties, skriet sāniski, atpakaļ un citādāk, tad atbilstoši pēc tā, ko darāt intensīvi treniņā, to vajadzētu darīt arī iesildīšanās posmā. Atšķirībā no sporta veida, iesildi tās ķermeņa daļas, kurām būs vislielākā slodze.
Nofilmē sevi
Viena no lieliskām metodēm, kā izpētīt sevi un savu treniņu gaitu, ir sevi nofilmēt. Filmējot kustības un treniņu gaitu, jūs iegūsiet lieliskus izpētes materiālus sevis pilnveidošanai un treniņu uzlabošanai.
Rokas un pleci
Treniņos būtisku uzmanību ir jāpievērš rokām un pleciem. Tieši pleci ir ļoti jūtīga ķermeņa daļa, kas viegli var tik traumēta un pat iziet no vietas. Iesildiet plecus ar dažādu vēzienu un staipīšanās vingrinājumu palīdzību.
Rīta skrējiens vai pelde
Labs dienas iesākums ir skrējiens vai pelde. Nav nepieciešams to darīt ilgi vai ar lielu atdevi, taču tieši šāda vieda nodarbes no rīta var padarīt dienu daudz enerģiskāku un veselīgāku.
Dari to pareizi
Nekvalitatīvi izstrādāta treniņu tehnika var būt tik pat slikta, cik nepareizs treniņu ekipējums. Tātad, ja vingrinājumus treniņā darīsiet nepareizi, tas būtiski ietekmēs jūsu rezultātus. Pirms treniņiem pārliecinieties vai darāt to pareizi – pajautājiet kādam zinošam cilvēkam vai arī iegūstat informāciju
Adatu terapija
Vai esi kādreiz dzirdējis par adatu terapiju? Jā, tā ir tiešām pierādīta un lieliska metode, kā uzlabot gan savu garīgo, gan fizisko spēku. Tāda veida terapijas uzlabos veselību un pašsajūtu. Veicot aptauju, 13 no 15 cilvēkiem, pēc trīs piecpadsmit minūšu procedūrām, sajuta uzlabojumus savā veselības stāvoklī.
Sargā savas pēdas
Katram skrējējam ir savi skriešanas apavi, taču tie ir dažādi un var atšķirties ļoti būtiski. Lai pasargātu savas pēdas un pirkstus, ieteicams nopirkt kvalitatīvus skriešanas apavus, jo tie var tiešām uzlabot gan rezultātus, gan arī samazināt risku sevi traumēt. Labi apavi ir tādi, kurus tu gandrīz nemaz nejūti uz savām kājām.
Skrien pa mežu un zemes ceļiem
Bieži vien, cilvēki izvēlās skriet pa skrejceļu vai arī izmanto trenažieri. Tas nav slikti, taču ja vēlies uzlabot savu kāju un potīšu noturību, pamēģini arī to darīt uz zemes ceļiem vai skrienot pa mežu – tas uzlabos gan kāju, gan pēdu līdzsvaru un noturību.
Uzzini, kur dodies
Ja nodarbojies ar sporta veidiem, kas sasniedz ievērojamu ātrumu – riteņbraukšana, slēpošana u.c, tad vispirms noskaidro, kas tevi sagaida tur tālāk. Ir bīstami traukties lejā, ja nezini kāds ceļš tevi sagaida. Ja esi andrenalīna cienītājs, tad uz priekšu!
Trenējies cītīgi
Kad sāk palikt grūti – neapstājies, nesatraucies. Satraukums samazina jūsu perifēro redzi par trim grādiem un palēnina reakcijas laiku par gandrīz 120 milisekundēm. Kad būsi kārtīgi attīstījis sevi un kļuvis par spēcīgu atlētu, balstīsies uz to, ko esi iemācījies un kāda būs tava fiziskā sagatavotība. Neuztrauksies par lietām, par kurām uztraucas citi, ne tik pieredzējuši atlēti, prāts būs skaidrāks un treniņi vai sacensības vēl kvalitatīvākas.
