Lielakā daļa no mums jau no pieredzes zina, cik daudz stress var ietekmet mūsu ikdienas dzīvi. Tas izsūc enerģiju, aizņem domas un ietekmē arī mūsu miega kvalitāti. Un tie ir tikai daži no visbiežāk sastopamajiem simptomiem. Ņemot vērā to, cik daudzi no mums cīnās ar stresu un tā atstātajām sekām, pēdējā laikā tiek publicēti daudz raksti par to, kā pārvarēt šo stāvokli. Viens no vispopulārākajiem veidiem, kā mazināt un cīnīties ar stresu un tā simptomiem, ir regulāri treniņi. Regulāra treniņu rutīna uzlabo gan fizisko, gan garīgo formu, taču ir gadījumi, kad fizisko aktivitāšu laikā tomēr parādās stresa pazīmes, kas, savukārt, iedragā kopējo treniņu kvalitāti un efektu. Kādos gadījumos un kādā veidā tas izpaužas?
Stress ietekmē jūsu koncentrāciju
Mums visiem ir spēja koncentrēt savu uzmanību uz vienu no divām lietām: to, kas notiek iekšēji un to, kas ārēji. Treniņš ir prakse, kas notiek ārēji un prasa fokusēties uz ārējām darbībām. Turpretī stress ir iekšējs process, kas piesaista jūsu uzmanību iekšēji. Ņemot vērā, ka sportisku aktivitāšu veikšana prasa pilnu uzmanību, vai tas ir kāds sporta veids, vai iešana uz sporta zāli, tad tas būtu tikai loģiski, ka pārāk lielās devās stress traucē jūsu treniņa kvalitātei, jo nespējat koncentrēt pilnu uzmanību uz notiekošo. Kā piemēru varam minēt profesionālo sportu, kur savā pirmajā spēlē jaunākie un mazāk pieredzējušie spēlētāji uz stresu reaģē citādāk, kā vairāk pieredzējušie. Lai arī fisizkie rādītāji jaunajiem spēlētājiem bieži sniedz priekšroku, stresa situācijās rezultāti var neatspoguļot pilnu potenciālu. Turpretī pieredzējušu spēlētāju rezultāti netiek tik ļoti stresa ietekmēti.
Stress ietekmē jūsu ķermeņa spēju atkopties
Pētījums, kas publicēts 2014. gada jūlija žurnālā „Research Journal” atklāj, ka stress palēnina muskuļu atjaunošanās ātrumu. Cilvēkiem ar augstu stresa līmeni jāņem vērā, ka muskuļiem ir nepieciešams garāks atpūtas laiks, kas bieži vien ir grūts uzdevums, jo pieprasa mainīt savu treniņa grafiku.
Cits pētījums, kas veikts „Yale Stress Center” vēsta, ka, veicot vienādus kāju vingrinājumus, cilvēki ar mazāku stresa līmeni stundas laikā atjaunoja 60% no kāju spēka, turpretī cilvēki, kuri pakļauti lielākam stresa līmenim, atjaunoja 38% no kāju spēka.
Stress ietekmē tavu spēju sasniegt savus fitnesa mērķus
Vai tā ir svara zaudēšana, muskuļu masas iegūšana, kardiovaskulārā izturība, mums visiem pastāv gala mērķis, kas ir mūsu dzinulis sportā. Mērķu izvirzīšanai ir radikāla ietekme mūsu sniegumā gan sākumā, gan pašā treniņu procesā. Tie kalpo kā atskaites punkts, lai redzētu, cik tālu mēs esam un cik daudz esam sasnieguši. Somu pētnieki savā pētijumā par stresu un izvirzītajiem fitnesa mērķiem secināja, ka cilvēki, kas pakļauti augstākam stresam, uzrādīja zemākus rezultātus VO2 max (cik lielu skābekļa daudzumu patērē tavs ķermenis vienā trenniņā) 2 nedēļu periodā. Šādi mēs varam sacināt, ka augstāks stresa līmenis kavē rezultātus.
Stress ietekmē jūs emocionāli
University of Yale veica MRI skenēšanu 103 veseliem pieaugušiem cilvēkiem, kas pēdējā gada laikā pārdzīvojuši lielu stresu. Pētnieki novēroja, ka smadzenēs ir manāma „pelēkās matērijas” noārdīšanās, kas kā zināms ietekmē emociju, paškontroli un sirds darbību. Šie trīs faktori ir svarīgi treniņu laikā. Tie var izraisīt emocionālo resursu trūkumu treniņu procesā, kas rada nomāktību, līdz ar to nāk arī demotivācija. It īpaši šis faktors mūs ietekmē, ja mērķi ir lieli un šķiet tāli un nesasniedzami.
Stress ietekmē jūsu iespējamību savainoties, kad sportojat
Lai gan stress pats kā tāds traumas neizraisa, stresa ietekmē radītā spriedze muskuļos un koncentrēšanās problēmas gan to var paveikt. Ņemot vērā to, cik daudz treniņu process ir atkarīgs no tehnikas, pareizas formas un uzmanības vēršanas uz detaļām, tas šķiet tikai dabiski, ka stress palielina iespēju gūt ievainojumus. Kā jau tika minēts 1. punktā – stress ir iekšējs, tas traucē mums darīt to, ko jādara pareizi. Nesenie sporta traumu pētījumi pat min traumu un psiholoģisko faktoru attiecības un sakarības kā ļoti cieši kopā saistītas.
Stress ietekmē jūsu prioritātes un vēlmi sportot
Stress ietekmē jūsu prioritātes. Viss, kas nav obligāts, visticamāk tāds arī paliks un izdarīto darbu sarakstam nepievienosies. Cilvēki, kas ir pakļauti stresam, par 21% palielinās vēlme atteikties no izplānotā treniņa un nodoties citām aktivitātēm. Vēlme nodoties sēdošām darbībām palielinās.
Neļaujiet stresam noteikt jūsu eksistenci un būt vadošajam jūsu darbībās. Izmaiņas sākas no iekšpuses. Atbrīvojiet brīvu mirkli sev, izprotiet sevi un jūsu stresa iemeslus. Strādājiet ar sevi un neļaujiet stresam sabojāt savu treniņu un attālināt sevi no rezultātiem.
