Iedomājies situāciju – tu guli gultā, kā jau katru nakti ierasts, taču pēkšņi pamosties un saproti, ka nevari pakustēties. Tu atver acis, priekšā paveras nesaprotams melns stāvs, kas ir uzgūlies tev virsū un spiež tavas krūtis, neļaujot tev paelpot. Izklausās pēc epizodes no šausmu filmas? Diemžēl ir cilvēki, kam šīs šausmas ir jāizdzīvo vairākas reizes mēnesī vai pat nedēļā. Tā saucās miega paralīze – fenomens, kas vēl līdz galam nav izskaidrots. Tas rodas, kad cilvēks no dziļās miega fāzes pēkšņi tiek piecelts, tādējādi atrodoties stāvoklī, kad nav ne pamodies, ne aizmidzis, un tāpēc sapņi mijās ar realitāti. No tā arī ir cēlies senlatviešu mīts par Lietuvēnu – ļaunu garu, kas nāk pie cilvēkiem un lopiem, tos žņaudzot (visi miega paralīzes upuri uzskaita elpas trūkumu kā vienu no galvenajām parādībām šī efekta laikā). Ir kāds īpaši talantīgs fotogrāfs, vārdā Nikolas Bruno, kurš arī sirgst ar miega paralīzi. Viņš nolēma iepazīstināt pārējos cilvēkus ar to, ko redz un piedzīvo naktīs.
Nikolas Bruno ir 20 gadus vecs students no Ņujorkas. Viss, ko viņš izmanto savās fotosesijās ir kamera, pāris objektīvi un statīvs. Nekādu superdārgo apgaismojumu un citas aparatūras.
Ar miega paralīzi viņš sirgst jau no 15 gadu vecuma. Pēc kāda laika viņš sāka pierakstīt pārdzīvoto. “Naktī redzētais man nelika mieru, un es sāku pierakstīt galvenos halucināciju motīvus, lai pēc tam tos varētu attēlot ar savu kameru. Gāzmaskas, katliņu cepures, vecas laternas – tās varētu būt manu darbu firmas zīmes. Tieši tās ir lietas, kas palīdz man radīt sapņu atmosfēru”.
Šī tumšā pasaule, kādu to redz Nikolas, ir tiešām fascinējoša.
Ņemot vērā Nikolasa vecumu, varam droši teikt, ka labākos darbus no viņa mēs vēl tikai redzēsim. Cilvēks, kas spēja savas lielākās bailes pārvērst mākslā – Nikolas Bruno.
