Mēs visi kaut reizi esam prokrastinējuši. Tas ir pilnīgi normāli dažreiz atlikt kādu uzdevumu uz vēlāku laiku, kad tu nevēlies uzsākt kaut ko darīt. Tomēr, 20% no cilvēkiem ir hroniski prokrastinētāji. Ja tu gaidi līdz pēdējam mirklim, sākot gandrīz katru projektu, vai arī ļoti bieži kavē, pastāv iespēja, ka arī tev piemīt šāda problēma.
Darbu atlikšana var kļūt par problēmu tavā dzīvē, ja tu regulāri kavē, vai arī esi stresa pilns savas atlikšanas tendences dēļ. Tu varētu būt pārsteigts, uzzinot, ka uzdevumu atlikšana ir vairāk nekā tikai ieradums. Tās iemesls bieži ir psiholoģisks. Tiklīdz tu identificēsi savas uzvedības iemeslus, tev būs daudz vienkāršāk apzināties problēmu.
Kāpēc es prokrastinēju?
Iespējams, tu jau esi kādreiz sev jautājis: „kāpēc es tik bieži atlieku pienākumus?” Lai atbildētu uz šo jautājumu, tev jāizprot, kādas ir tavas sajūtas par kādu konkrētu darbu. Uzdevums var būt tev nepatīkams vai sarežģīts. Ja tas ir iemesls, tu ievēro, ka centies novērst savu uzmanību ar citiem, patīkamākiem darbiņiem, tā vietā, lai uzsāktu nepatīkamo projektu.
Izproti, kas tevi attur
Tiklīdz tu būsi izpratis emocijas, kas liek tev prokrastinēt, tev būs daudz vienkāršāk identificēt un tikt galā ar iemesliem, kas tevi attur uzsākt kādus darbus laicīgi. Tu zini, ka nevēlies uzsākt projektu, taču nosakot iemeslu, tieši kāpēc tu to nevēlies darīt, ir pirmais solis cīņā ar prokrastināciju.
Uzdod sev šos jautājumus:
- Vai tu izjūti trauksmi, vien iedomājoties par uzdevuma sākšanu?
- Vai tu jūties pārāk garlaikots vai nemotivēts, lai uzsāktu darbu?
- Kā tu jūties, kad tu iedomājies par to, ko citi cilvēki padomās, kad uzdevums būs pabeigts?
Tiklīdz tu uzdosi sev šos jautājumus un radīsi uz tiem atbildes, tu iegūsi labāku izpratni par to, kas tev jādara, lai tiktu vaļā no nelāgā ieraduma.
Motivācijas trūkums
Ja tu kļūsti garlaikots kāda pienākuma dēļ, mēģini atrast tam citu pieeju. Dažiem cilvēkiem palīdz uzstādīt personīgus mērķus un mēģināt tos izpildīt. Mērķi var būt mazi vai lieli – izvēlies tos pēc savām vēlmēm. Mērķi ir efektīvs motivācijas avots.
Atrodi savu motivāciju
Motivācija ir uzdevumu paveikšanas atslēga. Ja tu izdomāsi labu iemeslu darba pabeigšanai, tu to paveiksi daudz ātrāk un kvalitatīvāk. Tāpēc – kas ir tava motivācija?
Ja tava motivācija ir kaut kas negatīvs, kā, piemēram, tu nevēlies, lai tavs priekšnieks tev kaut ko pārmet, tev jāatrod kaut kas pozitīvs. Kāpēc tev vispār ir šis darbs? Vai tas ir tavas ģimenes uzturēšanai? Vai tu uzkrāj naudu savai sapņu mājai vai mašīnai? Ja tā ir, apkopo šos iemeslus un pieraksti tos. Šāds vizuāls motivētājs ir lieliska lieta, uz ko skatīties, kamēr tu strādā.
Nostādi personīgos mērķus
Cilvēkam ir jāmēģina sasniegt savus mērķus, lai būtu produktīvam. Ja mēs neredzam vērtību padarītajā uzdevumā, mēs nestrādāsim tik rūpīgi. Vai tu ej uz sporta zāli bez mērķa? Nē. Tu ej uz sporta zāli, jo tu kaut ko vēlies. Tu vēlies zaudēt svaru, uzlabot savu formu, dzīvot ilgāk, vai noskriet maratonu. Tavs mērķis ir tevis paša, tāpēc fokusējies uz to visu laiku.
Sāc ar mazumu. Nostādi mērķi saistībā ar uzdevumu, kas tev jāpaveic. Ja šis mērķis nav pietiekami spēcīgs, kļūsti nedaudz ambiciozāks. Vai tu vēlies paaugstinājumu? Izdarot darbu ātri, tu spersi drošu soli pretī šim mērķim.
Hroniska prokrastinācija
Ja tu pats sev jautā „kāpēc es tik daudz prokrastinēju?” vai „kāpēc es to daru pat ar lietām, kas man patīk?” tu, iespējams, esi starp tiem 20% cilvēku, kas ir hroniski prokrastinētāji. Hroniska darbu atlikšana izraisa nevajadzīgu emocionālo stresu un var izraisīt problēmas personīgajā dzīvē un karjerā, ja tam nepievērš uzmanību.
Hroniska kavēšana ir viens no piemēriem, kā atlikšana ietekmē tavu dzīvi. Ja tu esi iekļuvis hronisku prokrastinētāju kategorijā, tam var būt kāds nopietns psiholoģisks iemesls.
Trauksme
Ja tu izjūti trauksmi, stresu vai nervozitāti, kad tu domā par kādu uzdevumu, tev varētu būt kādi psiholoģiski iemesli šai trauksmei. Trauksme var veicināt cilvēku darīt visu ko, tikai ne paveikt darāmo darbu.
Šie jautājumi tev palīdzēs izprast trauksmes iemeslus:
- Kas tevī izraisa trauksmi saistībā ar darāmo projektu?
- Vai tas ir kas tāds, kas saistīts ar projekta sākumu vai beigām?
- No kā tu baidies?
Savu baiļu saprašana tev palīdzēs tikt pāri trauksmei, kas radusies darbu atlikšanas rezultātā.
Bailes no neveiksmes
Ja tu uztraucies par to, ka tev neizdosies tā, kā tu vēlies, tas var padarīt darba izpildi daudz sarežģītāku. Ja tu domā, ka būtu labāk nemēģināt, nekā kļūdīties, tev ir bailes no neveiksmes. Veids, kā ar to cīnīties, ir saprast, ka mēs visi kļūdāmies un tas ir pilnīgi normāli. Kļūdas un neveiksmes mums iemāca neatlaidības un apņēmības vērtību. Neveiksmes ir jāpieņem kā neizbēgamas un no tām jāmācās.
Bailes no panākumiem
Bailes no panākumiem var šķist kā savādas bailes, bet tādas tiešām pastāv. Ja citiem ir augstas gaidas par tevi, tev varētu būt grūti pacelt šo latiņu. Tas noved pie tās pašas trauksmes un atlikšanas, kā gadījumā ar bailēm no neveiksmes.
Ir svarīgi apzināties, ka tev nav vienmēr viss jādara perfekti, un tas ir normāli. Nepievērs uzmanību citu cilvēku domām. Tev pietiek tikai ar savu viedokli, lai būtu laimīgam.
Prokrastinācijai nav jākļūst par lielu apgrūtinājumu. Tiklīdz tu identificēsi tās iemeslus, tev būs daudz vienkāršāk ar to tikt galā. Viss sākas ar mazu soli pretī izmaiņām, kas nodrošinās tev produktīvu darbu un ceļu uz panākumiem
