Daudzi no mums pēc darba atnākot mājās vienkārši apguļas dīvānā un neko nedara. Tā ir tā īstā atpūta – tu teiksi. Tomēr patiesībā atpūtas jēdziens netiek izprasts pareizi. Sava prāta nenodarbināšana ir ātrākais ceļš uz spēku izsīkumu.
Lai arī tavs ķermenis ir atslābinātā stāvoklī, tavs prāts tāds nav. Atpūta ir ne tikai fiziska, bet arī garīga aktivitāte. Guļot un „neko nedarot”, tu nogurdini savu prātu.
Bezmērķīga televīzijas skatīšanās vai sēdēšana internetā liks tev justies vēl nogurušākam. Tavas smadzenes ne tikai klusībā apstrādā visu, ko tu uztver, bet tās arī rosina tevi komunicēt ar citiem cilvēkiem. Nesen veikts pētījums ir pierādījis, ka tad kad smadzenes nav iesaistītas apzinātā aktivitātē, tās sāk gatavoties socializācijai.
Smadzenēm nepieciešams uz kaut ko koncentrēties, lai tās paīstam atpūstos. Ir vajadzīgs noteikts mērķis.
Cilvēka emocijām nevar uzticēties
Ja mēs visu laiku klausītu savām sajūtām, mēs visticamāk visu laiku pēc darba gulētu dīvānā, lai arī apzināmies, ka labāk būtu sportojuši, lai paliktu formā. Nedēļas nogalēs mēs mēdzam gulēt par daudz, jo „jūtam”, ka mums vajag vairāk miega, lai gan patiesībā tas tikai bojā mūsu gulēšanas režīmu. Ja mēs par daudz uzticēsimies savām sajūtām, būsim vēl nogurušāki.
Kas tad īsti ir atpūta?
Atpūta ir aktivitāte. Tā neparedz „nekā nedarīšanu”. Ir divi efektīvi veidi, kā aktīvi atpūtināt savas smadzenes. Tie ir pretrunā ar ierasto sabiedrības izpratni par to, kas ir atpūta, tomēr nebaidies un izmēģini tos – tas ir tā vērts.
Pamīšus veic uzdevumus, kas ir pretēji savā būtībā
Ja tu strādā pie datora, pēc pāris stundām veic kādu fizisku darbu vai dodies pastaigā. Ja tu veic ļoti tehnisku un uz detaļām vērstu projektu, izdari ko tādu, kas rosina radošumu. Pēc tam, kad visu dienu esi bijis prezentācijās un biznesa tikšanās, strādā vienatnē un klusumā. Tādā veidā, mainot koncentrēšanās veidu, smadzenes varēs atpūsties un normāli funkcionēt.
Veic vienkāršus vingrinājumus
Vingrošana mazina stresu, palielina produktivitāti, uzlabo veselību un pagarina dzīvi. Pētījumi pierāda, ka regulāra vingrošana ir vienas no labākajām zālēm pret pastāvīgu nogurumu.
Tas jo īpaši palīdz, ja tev ir sēdošs vai fiziski smags darbs. Cilvēki mēdz pārstrādāties un pietiekami daudz neguļ. Vingrošana var būt veids, kā tādos apstākļos justies enerģiskāk – vairāk, nekā izdzerot kafiju.
Kādā pētījumā cilvēki tika sadalīti trīs grupās. Viena grupa trīs reizes nedēļā sešu nedēļu garumā veica vidējas intensitātes vingrojumus 20 minūtes. Otrā grupa veica zemas intensitātes vingrinājumus tādā pašā laika ietvarā, bet trešā grupa netrenējās nemaz. Abas pirmās grupas izjuta 20% pieaugumu enerģijas līmenī, salīdzinot ar trešo grupu. Pētījums arī pierādīja, ka lielākas intensitātes vingrinājumi nav tik efektīvi noguruma mazināšanā kā zemas intensitātes vingrinājumi.
Lai tu justos patiešām atpūties, ir laiks savā ikdienā ieviest jaunus, taču vienkāršus paradumus, kas palīdzēs gan ķermenim, gan prātam pienācīgi atjaunoties.
