Vai tu esi kādreiz kādu kritizējis?
Kritizēt draugu, kolēģi vai pat kādu, ko nemaz tik labi nezini, liekas pavisam vienkārši. Mēs bieži vien spriežam par otra kļūdām, kamēr neesam ievērojuši paši savējās.
Kritika baro EGO
Kad kādu kritizējam, mēs būtībā šo cilvēku nosodam un, nosodot otru, mēs automātiski liekam sev justies pārākiem. Šo procesu parasti vada mūsu ego, taču, kur ir ego, tur vienmēr ir arī vilšanās.
Rodas jautājums, kāpēc mums ir tik liela vajadzība justies pārākiem par citiem un būt pirmajā vietā? Visi veiksmīgi cilvēki, kuri dzīvē ir satikti, sevī apkopo vienu ļoti svarīgu rakstura iezīmi, un tā ir pazemība. Nedomājiet, ka pazemība ir kalpošana vai savu domu noklusēšana. Tā nav. Pazemība ir īpašība, kas parāda, ka cilvēks otru ciena un nesoda. Šiem veiksmīgajiem cilvēkiem nav vajadzība kritizēt citus, lai justos pārāki, jo viņi jau jūtas pārliecināti paši par sevi un savām spējām.
Ko tu panāc ar kritiku?
Reizēm šķiet, ka ir tik vienkārši skatīties uz citiem un spriest par viņu dzīvē pieļautajām kļūdām, bet, patiesībā, ko tas dod? Tas jūs kaut kādā veidā attīsta un veicina personības izaugsmi? Tieši tā – nē! Tas nedod neko, kā tikai biezas kaļķa nogulsnes pašu organismā.
Pasaulē patiešām ir cilvēki, kuriem ir ļoti negatīvas personības puses, dažādas atkarības un neizskaidrojami rīcību modeļi, bet kā nosodīšana palīdz?
Vai mēs vispār varam kritizēt, nezinot visu stāstu?
Visbiežāk ir tā, ka kādu kritizējam, pat nezinot stāstu līdz galam. Mēs, patiesībā, nezinām, kāpēc cilvēks šādi rīkojās, kāda bērnības trauma to var būt veicinājusi un ka tajā varbūt ir iesaistīti vēl citi faktori. Tātad, būtībā mēs nosodam cilvēku, kaut gan informācija ir pavisam niecīga.
Šī iemesla pēc, labāk ir nenosodīt cilvēkus vispār, bet tā vietā piedāvāt palīdzību vai vienkārši ciet klusu un strādā pats pie savas dzīves.
Kritizēšana ir negatīva domāšana
Ja tu domās kritizē, tad negativitāte sāk savu darbu. Kad fokusējamies uz kādām cilvēka sliktajām īpašībām, mēs ļaujam negatīvām domām ienākt savā galvā. Jo vairāk tu kritizē, jo vairāk vietas tavā galvā rodas priekš negativitātes, un tas var ietekmēt daudzus tavas dzīves aspektus.
Ja tu pats apzinies, ka ciet no negatīvas domāšanas, tad pārstāt nemitīgi kādu kritizēt ir pirmais solis uz atveseļošanos. Kritizē mazāk un virzi savu domāšanu uz pozitīvo pusi.
Vai kritizēšana rod atrisinājumu?
Cik bieži kritizēšana noved pie reāliem situācijas risinājumiem? Cik bieži mēs apvainotajam piedāvājam objektīvu risinājumu, kas patiešām varētu palīdzēt viņam labot situāciju? Vai arī mēs vienkārši apspriedīsim aiz muguras, droši zinot, ka mūsu patiesība nekad netiks atklāta? Karma strādā vienmēr. Galu galā tu nekad nezini kādā situācijā nonāksi un tikai tad, kad piedzīvosi to pats uz savas ādas, tu sapratīsi, cik briesmīgi ir domāt kāda vietā un uzburt par otru veselu pasaku, balstoties uz kaut kādiem saviem pieņēmumiem.
Šajā punktā ir ļoti būtiski redzēt atšķirību starp negatīvu kritiku un konstruktīvu kritiku. Nepamatota kritika ir negatīva, pārlieku emocionāla analīze par kādas personas uzvedību, un tā reti kad ir patiešām noderīga. Cilvēks bieži vien kritizē, jo vēlas justies pārāks par otru vai arī kritizēšanu ir izsaukušas dusmas un vilšanās par kaut ko, kas, iespējams, pašam dzīvē nebija izdevies. Savukārt, konstruktīva kritika ir neitrāla, objektīva uz attīstības pusi vērsta analīze par kāda cilvēka rīcību un bieži nāk kopā ar risinājumiem.
Iedomājieties ikdienišķu situāciju. Jūs atrodaties savā darba vietā, strādājat un darba procesā esat pieļāvis mazu kļūdu. Kā jūs justos, ja priekšnieks sāktu uz jums bļaut un stāstīt, cik esat neveikls, nemākulīgs un visu darat tik nepareizi? Tu tikai klausies un klausies par to, cik esi slikts un neprofesionāls. Kas notiek? Sāk zust motivācija, un pats galvenais ir tas, ka priekšnieks ir izlējis veselu jūru ar vārdiem, bet pat nav mierīgi ar tevi aprunājies par to, kā tu varētu labot šo situāciju. Visi pieļauj kļūdas. Kritika ir domāta, lai uzlabotu tava darba kvalitāti, nevis iedragātu pašpārliecinātību, kas, savukārt var ietekmēt arī tālākos rezultātus. Vadītāji.. paslavējiet savus darbiniekus par to, ko izdarīja labi un sniedziet ieteikumus darba uzlabošanai.
Izdarīsim izvēli par labu konstruktīvai kritikai!
Izdari savu izvēli tūlīt pat! Vai būsi kopā ar mums un pārstāsti negatīvi kritizēt citus? Tā vietā izvēlies konstruktīvu, objektīvu un labu vēlošu kritiku, bet dari to tikai tad, kad jūti, ka vari dot kādu risinājumu, nevis tikai stāstīt, cik tas ir nepareizi. Koncentrējies vairāk uz savu dzīvi, veicini savu personīgo izaugsmi, izdari savas izvēles un ļauj to darīt arī citiem.
Lieta tāda, ka neviens nav perfekts. Mums katram ir pašiem savi izaicinājumi pie kuriem strādāt un viss, kas mums būtu vajadzīgs, ir kāda palīdzīga roka no apkārtējiem, nevis tikai tukša runāšana aiz mugurām. Tie cilvēki, kas negatīvi kritizē kādu, patiesībā ir paši par sevi ļoti nepārliecināti. Ja esi kādreiz saticis cilvēku, kas patiesi jūtas komfortabli ar to, kas viņš ir, tad būsi arī ievērojis, ka šādiem cilvēkiem nav nepieciešams domāt un spriest par kāda dzīvēm. Tieši otrādāk, viņi ievēro citus, mācās no citiem un ciena, lai arī kādas izvēles būtu izdarītas.
Ja vēlies kādu negatīvi kritizēt, tad atbildi sev uz šiem jautājumiem:
- Pievērs uzmanību, kad nākamreiz runā par kādu citu cilvēku – tu runā objektīvi, meklējot risinājumus, vai tikai nosodi?
- Vai tu zini visu dzīves stāstu, lai spriestu?
- Kritizējot kādu, tu piedāvā risinājumu vai arī vienkārši vēlies pabarot savu ego?
- Ko tev dos tas, ja domāsi par kādu negatīvi? Tas mainīs tevi vai pasauli, vai šo cilvēku?
- Vai labāk nebūtu ieguldīt laiku savā personīgajā izaugsmē, nevis tērēt enerģiju citu nosodīšanai?
- Vai tu paskatījies pats uz savām kļūdām?
