Stress ir problemātisks daudzu iemeslu dēļ. Tā ir ne tikai ļoti nepatīkama sajūta, tam ir daudz blakusefektu, kas ietekmē prātu un ķermeni. Mums visiem nepieciešams iemācīties, kā tikt galā ar stresu, lai saglabātu savu veselību un virzītos pretī veselīgai nākotnei.
Stress var restrukturēt tavas smadzenes
Stress ne vienmēr ir kaut kas negatīvs. Tas var palīdzēt, piemēram, sacenšoties sporta spēlē vai uzstājoties uz skatuves. Tas var piepildīt tevi ar enerģiju, kas nepieciešama noteiktās jomās. Tomēr stresa negatīvās ietekmes laika gaitā var sākt restrukturēt tavas smadzenes. Stress izdala smadzenēs hormonu kortizolu, kas rada nepacietīgu gaidu izjūtu. Smadzenēm ir grūti ilgstoši izturēt šādu adrenalīnu, tāpēc tas izraisa negatīvus efektus.
Kortizols ir atbildīgs par tavu enerģijas krājumu pieejamību, tā kā šī enerģija ir nepieciešama, reaģējot uz stresa pilnām situācijām. Tomēr pēc ilgstoša stresa muskuļi sāk noārdīties un mēs izjutīsim imūnsistēmas novājināšanos. Ir arī daudz veidu, kā stress negatīvi ietekmē smadzenes.
Stress var padarīt tavas smadzenes mazākas
Ilgstošs stress un augošs kortizola līmenis nozīmē, ka smadzeņu signāli, kas saistīti ar mācīšanos, atmiņu un stresa kontroli tiek noārdīti.
Kortizols arī padara tavas smadzenes mazākas! Pārāk liels tā daudzums samazina to smadzeņu daļu, kas atbild par sociālo uzvedību un lēmumu pieņemšanu. Kad tas notiek, ir lielāks risks saslimt ar depresiju.
Stresa novēršana: vingrošana un meditācija var novērst augstāk minētos efektus
Ir arī labas ziņas! Efektīvākie stresa novērsēji un veidi, kā atbrīvoties no spriedzes un stresa, ir vingrošana un meditācija. It īpaši meditācija – tas ir tad, kad mēs apzināti paliekam tagadnē un apzināmies mūsu apkārtni. Mēs varam nosaukt lietas, kas ir mums pretī, vai izmantot mūsu maņas, lai sajustu, kas pašlaik notiek. Tas pasargā mūsu smadzenes no pārlieku lielas uzmanības pievēršanas pagātnei vai nākotnei. Citiem vārdiem sakot, lietām, kas jau ir notikušas (un kuras nevar mainīt) un lietām, kas vēl tikai notiks (tāpēc par tām vēl nav jāuztraucas).
Kad tu vingro un meditē, tu atcelsi augstāk minētos efektus. Tavas smadzenes palielināsies, un stresa līmenis mazināsies. Tāpēc, kad tu jūti, ka vairs nekontrolē savu stresu, izej ārā paskriet, un vēlāk meditē. Ir svarīga arī profilakse. Samazini stresa līmeni, jo tā ir labākā lieta, ko tu vari izdarīt sava ķermeņa un prāta labā.
