Tā ir taisnība, zināmā mērā. Bet ir iespējas, kuras jūs palaižat garām, koncentrējot savu uzmanību tikai uz zaļo papīrīti.
Šāda vai citāda, bet kāda tad īsti ir atbilde uz sen seno jautājumu: Vai nauda var nopirkt laimi?
Pēdējo gadu laikā, jauni pētījumi ir snieguši mums dziļāku izpratni par attiecībām starp to, ko mēs varam nopirkt un starp to, ko mēs jūtam. Ekonomisti ir rūpīgi pētījuši saikni starp ienākumiem un laimi dažādās nācijās, un psihologi ir iedziļinājušies dažādos indivīdos, lai noskaidrotu, kas mūs padara tik jūtīgus, kad runa iet par naudu.
Rezultāti, pēc pirmā acu uzmetiena, var šķist pašsaprotami: Jā, cilvēki ar lielākiem ienākumiem, vispārīgi runājot, ir laimīgāki, nekā tie, kas cīnās ar mazākiem. Bet rokot mazliek dziļāk mūsu konstatējumos, tie iegūst pavisam citu nokrāsu:
Īsumā, šis pēdējais pētījums liecina, ka bagātība vien negarantē labu dzīvi. Svarīgāk ir nevis tas, cik lieli ir ienākumi, bet tas, kā cilvēks tos iztērē. Tātad atklājās, ka atdodot naudu kādam citam vai kāda cita dēļ, cilvēks jutās daudz laimīgāks, nekā izšķērdējot to savām vajadzībām. Un arī tad, kad nauda tiek tērēta savām vajadzībām pierādījās, ka cilvēks ir daudz laimīgāks, ja izmanto to, piemēram, ceļošanai, nevis kaut kādam taustāmam labumam. Balstoties uz iepriekš minēto, šeit būs tas, ko jaunākie pētījumi saka par to, kā cilvēki varētu gudrāk izmantot savu naudu un paaugstināt laimes līmeni.
Pieredze ir daudz vairāk vērta, nekā tu domā
Rians Hovels bija kādas āķīgas mīklas apgrūtināts: daudzi pētījumi pēdejo 10 gadu laikā ir pierādījuši, ka dzīves iegūtās pieredzes, sajūtas un piedzīvojumi dod mums ilgstošāku baudu, nekā materiālās lietas, bet cilvēki vēl joprojām kā vienu no svarīgākajām prioritātēm izvēlās mantiskos labumus.
Tāpēc R. Hovels, asociētais psiholoģijas profesors no Sanfrancisko štata universitātes, nolēma meklēt atbildes. Pētījumā, kas tika publicēts šajā gadā, viņš atklāja, ka cilvēki domā, ka materiālie pirkumi vislabāk atspoguļo naudas vērtību,jo tie kalpo ilgāk, savukārt, mirklis, piedzīvojums un iegūtā pieredze ir īslaicīga.
Bet patiesībā, profesors Hovels atklāja, ka tad, kad cilvēki pēc laiciņa atskatās uz to, ko ir nopirkuši, viņi saprot, ka pieredze tomēr sniedz lielāku vērtību, jo manta ar laiku zaudē savu vērtību, taču iegūtās atmiņas ne. “Cilvēki domā, ka pieredze nodrošinās tikai pagaidu laimi, bet patiesībā tā nodrošina abus – gan vairāk laimi, gan ilgstošu vērtību. Un tomēr mēs vēl joprojām turpinam pirkt lietas, jo tās ir taustāmas un mēs domājam, ka varēsim tās izmantot mūžīgi.”
Kornelas universitātes psiholoģijas profesors Tomass Gilovičs ir nonācis pie līdzīgiem secinājumiem: “Cilvēki bieži vien izdara racionālus aprēķinus: Man ir ierobežots daudzums naudas – es vai nu varu iet tur, vai varu nopirkt šo”, viņš saka. “Ja es iešu tur, tad tas būs lieliski, bet tas būs vienu reizi. Ja es nopirkšu šo, tad vismaz man tas vienmēr būs. Faktiski, tā ir taisnība, bet tādējādi mēs pielāgojamies saviem materiālajiem labumiem, nevis tie mums.”
Šis ir tas “hedoniskās [ ētikas virziens, kas atzīst baudu par cilvēka darbības pamatmotīvu] adaptācijas” process, kas nosaka to, ka nopirkt laimi caur materiālām lietām patiesībā ir grūti. Tieši materiālais labums pārvēršas par īslaicīgu baudu. Jauna kleita vai pievilcīga mašīna sniedz īsu aizraušanās mirkli, bet mēs drīz tāpat to sāksim uztvert par pašsaprotamu.
Pieredze, no otras puses, ir vairāk tendēta uz mūsu pamatā esošajām psiholoģiskām vajadzībām, saka profesors Gilovičs. Pieredze, notikumi un sajūtas bieži vien tiek dalītas ar citiem, kas, savukārt, dod mums lielāku kopības, saistības sajūtu. Tas patiesībā iezīmē lielāko daļu no vispārīgās cilvēka identitātes. Ja kāpsi Himalajos, tas būs kas tāds par ko atcerēsies un runāsi vienmēr, pat ilgi pēc tava mīļākā telefona došanās uz izgāztuvi.
Un, pats galvenais, mēs nemēdzam salīdzināt savas pieredzes ar citu tik izteikti, kā mantisko labumu. “Iedomājieties, jūs tikko nopirkāt jaunu datoru, kas jums ļoti patīk, tajā pašā laikā uzrodos es un saku, ka es samaksāju tādu pašu summu, bet nopirku datoru ar gaišāku monitoru un ātrāku procesoru. Cik ļoti jums tas kaitinātu?”
Eksperimentos, ko profesors Gilovičs vada, pierādījās, ka cilvēkus tas patiešām ļoti kaitina. Bet kad eksperimenta daībniekiem tika teikts, lai iztēlojās, ka viņi bija ceļojumā uz Jaunzēlandi, bet kāds draugs ir bijis nedaudz labākā brīvdienu gala mērķī, reakcija nebija tik aizkaitinoša. “Tas, protams, kaut kādā mērā arī kaitina, bet cilvēkam tomēr ir bijusi sava pieredze un savas atmiņas, tādējādi tas traucē mazāk.”
Tāpat profesors Gilovičs un viņa kolēģi pierādīja, ka mēs saņemam daudz lielāku baudu iztēlojoties un prognozējot kādu tuvojošos notikumu, nevis mantas iegādi. Cilvēki, iztēlojoties kāda īpaša pasākuma gaidīšanu, bija ļoti patīkami satraukti, kamēr, domājot par lietas iegādi, tā drīzāk bija nepacietība.
Nepielāgojieties tam, ko pērkat
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mantiskais labums ne vienmēr padara mūs laimīgus, ir tas, ka mēs ātri pie tiem pierodam. “Cilvēki ir pārsteidzoši spējīgi pierast pie pārmaiņām savā dzīvē, it īpaši labām.” saka Sonja Lyubomirsky, psiholoģijas profesore no Kalifornijas Universitātes. “Ja jums pēkšņi palielinās ienākumi, tas dod apmierinājumu, bet līdz ar ienākumiem aug arī jūsu vēlmes. Varbūt jūs nopērkat lielāku māju jaunā rajonā un, iespējams, tur jūsu kaimiņi ir bagātāki, tāpēc sāk gribēties vēl vairāk. Jūs esat uzkāpuši uz hedoniskā skrejceļa. Cenšoties noiet no tā vai ievērojami samazināt to, ir liels izaicinājums sev pašam.”
Galvenā veiksmes atslēga uz laimi ir vienkārši atrast veidu, kā novērtēt to, kas tev ir un neuztvert to par kaut ko pašsaprotamu.
Profesore Lyubomirsky atzīst, ka pateicības un novērtēšanas jūtas var būt ļoti grūti uzturēt. Piemēram, ja tavs ikdienas žurnāls vai mērķu saraksts kļūs par rutīnu, tad tam īsti vairs nebūs nekāda efekta. Jums vajadzētu piekopt pārslēgšanās tehniku, t.i. mainīt paradumus, iziet no komforta zonas, lai patiesībā novērtētu, kas tavus ikdienas darbus padara tik sevišķu,s un kāpēc tu esi izvēlējies dzīvot tieši tādu dzīvi.
Palielinot dažādību, jauninājumu vai pārsteigumu skaitu ikdienā, tu varēsi vairāk izbaudīt to, kas tev ir, un ko dzīve tev sniedz. “Ja lietas kļūst nemainīgas, tas nozīmē, ka tu pielāgojies tām” saka profesore Lyubomirsky.
Piemēram, ja paturat savu gleznu karājamies vienā un tajā pašā vietā visu laiku, jūs vienkārši pārstāsiet to ievērot. Pamēģiniet apmainīt vienas iestabas gleznu ar otras vietām, un jūs redzēsiet to ar pavisam svaigu skatu un novērtēsiet daudzkārt vairāk. Jūs pat varat dalīties ar citiem savā mantā, jo prombūtnes laikā sapratīsiet, cik tā jums ir nepieciešama.
Tas pat varētu būt kā savas personiskās mantas liegšana sev uz kādu laiku, piemēram, ja aizdodat to kādam savam draugam. Elizabete Duna, asociēta psiholoģijas profesore, grāmatas “Happy Money” (tulk. “Laimīgā nauda”) līdzautore, nesen veica eksperimentu, kur savāca cilvēku grupu un sūtīja tos mājās, dodot līdzi lielu maisu ar šokolādi. Dažiem viņa teica ēst tik daudz, cik vien spēj, savukārt, otriem aizliedza ēst vispār. Un trešā grupa varēja pati izvēlēties, cik apēst.
Rezultāts? Cilvēki, kuriem bija aizliegts ēst šokolādi, izbaudīja savu nākamo iespējamo tāfelīti daudz vairāk, nekā tie, kuriem bija jāēd cik lien vai tie, kuriem bija jāapēd normāls daudzums šokolādes. “Ja kaut ko uz laiku atdodam, tas psiholoģiski var saglabāt mūsu spēju pēc tam to baudīt vēl vairāk.”
Centies naudu dot
Naudas paradokss ir tāds, ka lai gan pelnot vairāk, mēs pavisam noteikti uzlabojam savu labklājību, bet laimīgāki tomēr jūtamies, kad dodam to kādam citam, nevis tērējam uz sevi. Tādus secinājumus izteic arī profesore Duna, pēc vairāku pētījumu izanalizēšanas. Eksperimentā, kuru profesore rīkoja, studentiem tika iedota nauda – vieniem tika teikts, lai tērē to uz sevi, savukārt otriem tā jātērē uz citiem. Tie, kas tērēja naudu uz citiem cilvēkiem, bija daudz laimīgāki, nekā tie, kuri tērēja uz sevis.
Profesore E. Duna ir atkārtojusi šo eksperimentu vēl vairākas reizes un dažādās pasaules valstīs, šoreiz skatoties uz to vai cilvēki joprojam būs laimīgi, kad dos kādam citam savu naudu, nevis to, ko iedeva pati. Viņa atklāja, ka tādās valstīs kā Kanādā, Dienvidāfrikā un Ugandā, cilvēkus dara laimīgus tas, ka naudu konsekventi dod citiem vai tērē to citu priekam. Arī tad, ja tā ir viņu pašu nauda un arī tad, ja ienākumu stāvoklis nav nemaz tik labs.
Profesore strādāja arī ar ekonomistiem, lai analizētu apsekojuma datus no 100 dažādām valstīm un atklāja, ka cilvēki, kas ziedo naudu labdarībai, ir daudz laimīgāki, gan nabadzīgās, gan bagātās valstīs.
“Fakts, ka mēs varējām novērot tieši tādu pašu efektu tik ļoti atšķirīgos reģionos kā Kanāda, Dienvidāfrika un Uganda, laikam bija mans lielākais pārsteigums karjerā”, viņa saka. “Daudzi no mums domā, ka dos labdarībai kādu dienu savus līdzekļus – tad, kad kļūs bagātāki, taču ir jāredz priekšrocības dot naudu labdarībai arī ja cīnamies paši, lai apmierinātu savas pamatvajadzības.”
Patiesībā, nav pat nozīmes, cik daudz naudas jūs spējat ziedot vai ziedojat, laime ir tajā, kādu ietekmi tas spēj atstāt uz ziedojumu kopumā. Ja tu spēj redzēt, ka tava nauda var mainīt kāda cita cilvēka dzīvi, tas darīs tevi laimīgu, pat tad, ja summa, ko ziedoji, ir bijusi diezgan maza.
Esi drošs, ka pērc arī efektīvu laiku
Ir būtiski izvērtēt arī to, kā tavu laika patēriņu ietekmēs tas, ko tu pērc. Tā lielā māja priekšpilsētā varētu būt laba ideja, taču 2004. gada Aloisa Stutzera un Bruno Freja pētījumi atklāja, ka cilvēki, kam katru dienu jāmēro regulāri braucieni uz darbu, skolu utt, ir ar zemāku kopējo apmierinātu ar dzīvi, pārējie apstākļi aptaujātajiem bija vienādi.
“Izmantojiet naudu, lai nopirktu sev efektīvāku laiku”, saka profesore E. Duna. “Nepērc pievilcīgu mašīnu ar apsildāmajiem sēdekļiem, lai tavi ikdienas braucieni būtu ērtāki. Labāk nopērc savu mājokli tuvāk darbam, tādējādi tu varēsi izmantot ietaupīto stundu, lai paspēlētu bumbu parkā ar saviem bērniem.”
Vēl viens labs veids, kā nopirkt sev laiku ir nopirkt ārpakalpojumus lietām, kas jums nepatīk. Asistenti nepastāv tikai starp ofisa sienām, mūsdienās ir pavisam vienkārši noalgot asistenu kaut vai tiešsaistē un tas noteikti ietaupīs jūsu laiku un atbrīvos no nepatīkamajiem ikdienas darbiem.
Profesore pašlaik veic pētījumu par to, kā cilvēki pavada laiku, kuru ir ietaupījuši pateicoties ārpakalpojumu nolīgšanai un vai tas viņus dara laimīgus. Provizoriskie konstatējumi rāda, ka cilvēki patiešām jūtas laimīgāki, nopērkot sev laiku, bet tikai tad, ja pavada to pareizā veidā.
“Mūsu hipotēze ir, ka cilvēkiem būs daudz lielāka iespēja gūt emocionālo labumu, ja viņi par šo laiku domās kā “Negaidītas laimes laiku” un izmantos to, lai darītu kaut ko patiešām neierastu, nevis uztvers to kā kaut ko pašsaprotamu.” Kamēr doma par laika pirkšanu ir laba ideja, piezīmēt laikam naudas vērtību nav gan.
Kādā citā pētījumā, kas vēl turpinās, profesore E.Duna ir atklājusi, ka tad, kad cilvēki domā par laiku kā par naudu, tas liek viņiem ar vien mazāk savas uzmanības tērēt uz lietām, kuras nav finansiāli kompensētas. “Ja pārlieku uzspīlēti laiku redzēsim kā naudu, tad varam nokļūt pie diezgan postošām sekām.”
Nauda nes laimi tikai tad, ja tās tērēšanai ir jēga
Aplūkojot visus šos pētījumu rezultātus, ir atrodams svarīgs vēstījums, ko jāpatur prātā. Laime būtu jāsadala divās daļās, un mums ir nepieciešams, lai abas daļas darbotos kopā, tikai tad mēs būsim laimīgi.
Pirmā laimes sastāvdaļa ir “vērtējošā.” Profesore Lyubomirsky definē to kā “sajūta, ka tava dzīve ir laba – tu esi ar to apmierināts, tu virzies uz priekšu, lai sasniegtu mērķus.” Šo terminu pielieto arī ekonomisti Džastins Wolfers un Betsija Stīvensone, kuri, salīdzinot dažādu valstu ekonomiskos un laimes rādītājus, ir nonākuši pie secinājuma: “Mēs esam atraduši ļoti skaidrus pierādījumus, ka visā pasaulē bagātāki cilvēki ir laimīgāki, nekā nabagāki, un cilvēki bagātās valstīs ir laimīgāki, nekā nabagākās.” Nauda spēj veidot labklājību, kas, savukārt, var ietekmēt tavu personisko izaugsmi un dzīves kvalitāti, tāpēc muļķīgi būtu kliegt, ka nauda visu bojā un tā ir slikta. Vēlreiz jāatcerās, ka nauda nav slikta, bet gan slikts ir veids, kādā daudzi cilvēki to izmanto.
Vēl viena laimes sastāvdaļa ir “emocionalitāte”, un tā piepildās atkarībā no tā, cik bieži jums rodas pozitīvas emocijas, tādas kā prieks, mīlestība, miera sajūta. Cik bieži jūs koncentrējaties uz labo, nevis slikto. “Jūs varētu būt apmierināts ar dzīvi vispārīgi, bet, iespējams, ne tieši šajā mirklī”, saka profesore Lyubomirsky. Jums varbūt ir nauda, māja un viss pārējais, kas nodrošina labklājību, bet ja nebūs puķes kātam zieda, tad nu vari laistīt ar nopirktajām minerālvielām cik nu uziet. Tas tāpat nespēs ziedēt, līdz neveidosi pats savus saules, prieka un labestības vitamīnus.
Tākā tikai viena no šīm laimes daļām atbild par naudu, mēs varam nonākt pie secinājuma, ka laimi tomēr nevar nopirkt par naudu. Lai laime spētu realizēties, jāfunkcionē ir abām šīm laimes daļām.
Neliec naudu priekšplānā
Visbeidzot, lai gan liela daļa pētījumu šajā jomā ir par to, lai cilvēks labāk tērētu naudu, nekā to taupītu, pētnieki ir vienasprātis, ka izšķērdīgi tērēt vairāk, nekā vari atļauties, ir ceļš uz postu. Rūpēties par savām pamatvajadzībām un sasniegt drošu finansiālo līmeni ir ļoti svarīgi, bet tieši tik, cik ir nepieciešams.
Profesors Gilovičs apgalvo, ka lai arī viņa pētījumi liecina, ka pieredze, sajūtas un piedzīvojumi dod lielāku laimi, nekā materiālie labumi, cilvēkiem tomēr vispirms vajadzētu apmierināt savas pamatvajadzības – ēst, dzert, pajumte virs galvas, drošības sajūta, labs miegs. Šie rezultāti, kas uzrāda, ka cilvēkus dara laimīgāka pieredze, nekā labumi, ir patiesa tikai tad, ja cilvēkam ir vismaz viduvēji ienākumi, bet ne priekš cilvēkiem, kam ir patiešām zems ienākumu līmenis. Ir grūti patiesi atslābināties, baudīt mirkļus, notikumus, ja tev nav pajumte virs galvas, drošība par to, ka būsi paēdis un saģērbts, ka nekad nebūs auksti. Romantiķi var apgalvot, ka arī bez visa tā cilvēks spēj būt laimīgs, to nevar noliegt, bet tas, ka cilvēkam ir nepieciešams apmierināt savas pamatvajadzības, lai justos labi, tas ir fakts un piedevām zinātniski pierādīts.
Daži citi pētījumi tikmēr liecina, ka parādiem ir kaitīga ietekme uz laimi, bet ietaupījumiem un finansiālai drošībai ir tendence to palielināt. Kāda britu mājsaimniecības aptauja atklāja, ka tie, kuriem ir augstāks parādu līmenis, ir zemāks laimes līmenis, turklāt atsevišķā aptaujā tika noskaidrots, ka precētiem pāriem, kuriem ir parādi, ir daudz vairāk konfliktu ikdienā.
“Ietaupījumi ir labi priekš laimes; parādi ir slikti priekš laimes. Bet parādi ir vairāk slikti, nekā ietaupījumi ir labi.” saka profesore Duna. “No laimes perspektīvas, ir ļoti svarīgi atbrīvoties no parādiem un sākt būvēt ietaupījumus, jo tas rada drošības sajūtu.”
Pirms tu ej ārā un iztērē visu savu naudu uz sapņu ceļojumu, pārliecinies, ka esat parūpējies par pašiem pamatiem, lai sevi pasargātu no vissliktākajām dzīves situācijām.
Ekonomistiem ir taisnība: “Pirmais, ko tev vajadzētu darīt ar naudas palīdzību, ir uzbūvēt sev drošības tīklu. Ja tu iekulies parādos tikai lai nopirktu brīnišķīgās dzīves pieredzes, tad pēc tam stress, ko izjutīsi, kad rēķini apmciemos pasta kastīti, izsūks visu labo no tās pieredzes, ko dabūji.”
Pārdomas
Nauda neapšaubāmi rūpējās par daudziem faktoriem, kas ietekmē mūsu labsajūtu, labklājību un līdz ar to laimes sajūtu. Par naudu mēs varam apmierināt savas pamatvajadzības, bez kurām mēs vienkārši nespētu izdzīvot. Jā, nauda jums nopirks gultu, pulskteni, grāmatu, medikamentus, bet tā nenopirks jums miegu, laiku, zināšanas, respektu, veselību vai dzīvību. Atcerieties to! Lietas, kuras tiešām jums ir nepieciešamas, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, ir nenopērkamas. Mantiskie labumi, kurus nopērkat, spēj dot jums īslaicīgu laimes sajūtu, bet kā būtu, ja nebūtu neviens ar kuru tajā visā dalīties? Dzīvojiet mirklim, ko rada cilvēki un notikumi. Ļaujiet naudai palīdzēt jums baudīt šos mirkļus, bet ne noteikt dzīves prioritātes un ļaut tai valdīt pār jums. Nav naudas, lai aizietu ar draugu uz kafejnīcu? Aizejiet pastaigā gar upi, elpojiet svaigu gaisu, radiet pieredzi, sajūtas, piedzīvojumus un neļaujiet naudas trūkumam to ietekmēt. Tās ir īstās vērtības!
